Latviešu valodain EnglishНа русском
 

Bulgārija



Vissvarīgākais

Reģiona priekšrocības:
  • Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2007.gada
  • Reģionā viena no viszemākajām vidējām darba algām, kam tuvākajos 5 gados sagaidāms straujš pieaugums
  • Tuvākajos 5 gados paredzams ekonomisks pieaugums
  • Attīstīta tūrisma industrija
  • Labs klimats
  • Samaksa uz nomaksu un kreditēšanas iespējas
  • Iespēja dzīvokļus izīrēt

Investīciju prognoze Tj.Realty
Samērīgs, stabils pieaugums tuvākajos 5 gados. Ideāla investīcija ieguldījumam uz 2 līdz 4 gadiem. Minimāli tirgus destabilizācijas riski.


Nekustamais īpašums Bulgārijā

Ar visiem mūsu objektiem Bulgārijā Jūs varat iepazīties šeit.

  

Bulgārijas tirgus


Vispārējā informācija par valsti

No austrumiem Bulgāriju apskalo Melnās jūras ūdeņi, dienvidos valsts robežo ar Grieķiju un Turciju, Serbija un Maķedonijas Republika ir rietumu kaimiņi, un gar valsts ziemeļu robežu atrodas Rumānija, kas izplēšas gar Donavu. Melnās jūras piekraste spēlē savdabīga saistposma lomu starp Bulgāriju, Turciju, Rumāniju, Ukrainu, Krieviju un Gruziju. Bulgārijas galvaspilsēta ir Sofija. Valsts aizņem teritoriju, kas pēc lieluma līdzinās Anglijas teritorijai, taču ir retāk apdzīvota. Bulgārijas iedzīvotāju kopskaits pašlaik sastāda 7,385,367 cilvēku (2006. gada dati).

 

 

 

Kas attiecas uz valsts ģeogrāfisko stāvokli un klimatiskajiem apstākļiem, tad var atzīmēt to neticamo daudzveidību: kalnu ainavas ar sniegotajām Alpu virsotnēm Rilā, Pirinā un Balkanu kalnos nomaina viesmīlīga, saules gaismas pārpilna Melnās jūras piekraste, vai arī tipiski kontinentāls Donavas līdzenums (senā Moesija) ziemeļos blakus Maķedonijas ielejām un Trakijas dienvidu daļas zemienēm, kurām raksturīga krasi izteikta Vidusjūras klimata ietekme.

 

Lielāko pilsētu iedzīvotāju skaits

 

Tūrisma industrija

 

Bulgārija ieņem izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli, kas nodrošina tās pievilcīgumu kā lieliskās atpūtas vietas viesiem no daudzām pasaules valstīm. Bulgāriju var nosaukt par vienu no vispopulārākajiem tūrisma maršrutiem. Vislielākais valsts apmeklējumu skaits vērojams vasaras periodā (50% no kopējā tūristu skaita). Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies viesu skaits no 15 galvenajām Eiropas Savienības valstīm. Tā, 2004. gadā valsts pievilcīgums  starp tūristiem no Lielbritānijas pieaudzis par 62% (Avots: Bulgārijas Ekonomikas ministrija). Tūrisma nozare sastāda 12% no Bulgārijas IKP. Un tai pašā laikā valsts valdība ar katru gadu turpina aktīvo kampaņu šīs nozares attīstībai, organizējot efektīvu kalnu kūrvietu reklāmu. Pēc ANO Pasaules tūrisma organizācijas prognozēm līdz 2010. gadam valsts viesu skaits pārsniegs 20 miljonus cilvēkus ik gadu.

 

Politika un ekonomika

 

2004. gada 29. martā Bulgārija ir ieguvusi NATO dalībvalsts statusu, un 2007. gada 01. janvārī kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Valsts atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā no 1955. gada un ir EPDO dibinātāja.

Pašlaik Bulgārijai ir raksturīga makroekonomiskā stabilitāte un intensīvs izaugums, kas nomainīja 1996. gada smago ekonomikas kritumu, kura rezultātā tika gāzts sociālisma režīms. Jaunā valsts vadība atzinusi ekonomikas reformas un atjaunotās finansu plānošanas nepieciešamību. Visattīstītākās Bulgārijas rūpniecības nozares ir ogļu, vara, cinka ieguve. Zems inflācijas līmenis un pastāvīgs progress, kas balstās uz strukturālajām pārmaiņām, nodrošināja biznesa ekonomikas sekmīgu attīstību, sasniedzot ikgadējos pieauguma rādītājus 5.1% apmērā no 2000. gada un radot pievilcību nopietnajiem ārvalstu investoriem. Saskaņā ar analītiķu prognozēm līdz 2008. gada beigām ir gaidāms IKP pieaugums 5.5% apmērā.

2005. gada jūnijā Bulgārijā notika politiskās vadības vēlēšanas, kuru rezultātā pie varas nāca koalīcijas valdība no 2005. gada augusta. Tieksmē iegūt ES dalībvalsts statusu 2007. gadā (Bulgārija iestājās ES sastāvā 2007. gada 01. janvārī), valstī tika veiktas būtiskas pārmaiņas: 75% ekonomikas nonāca privātajā sektorā, panākta cenu politikas liberalizācija, sakārtots atvērtās ārējās tirdzniecības režīms, veikti nopietni soļi galveno tirgu, t.sk. enerģētikas tirgus attīstībai.

Valsts investīciju vide kļūst arvien pievilcīgāka. Tā, IKP pieauguma rādītājs Bulgārijā pārsniedz analoģisko skaitli ES valstī. Gaidāma šīs tendences saglabāšanās turpmāko 5 gadu laikā. Un tiešo ārvalstu investīciju palielināšanās tiek plānota vēl lielākajos apjomos, sasniedzot līdz 2008. gadam 24.6% no IKP.

 



2006. gada rādītāji

 

IKP – faktiskais pieaugums: 6.5% (2006. gada dati) 
IKP – uz vienu iedzīvotāju: $10,400 (2006. gada dati)
Bezdarba līmenis: 9.6% (2006. gada dati)   

 Kopējās pievienotās vērtības (KPV) struktūra un pieauguma rādītāji

 

 

Banku sektors


Pateicoties stabilam valūtas kursam (1.955 BGN par 1 EUR) Bulgārijā ir izveidota stabila finansu sistēma. Tas ļāva nodrošināt labvēlīgas biznesa vides radīšanu un samazināt riska līmeni šajā sfērā. Banku sistēma ieguva stabilitāti, kas veda pie straujas patēriņa, uzņēmējdarbības un investīciju kreditēšanas attīstības. Rezultātā šobrīd ir izveidota augsti attīstīta, konkurētspējīga un elastīga banku sistēma. Tā, banku sektora peļņa 2005. gadā sastādīja BGN 584.2 miljonus. Un gada finansu gala rezultāts reģistrēts 34.6 % apmērā. Galvenā banku ienākumu avota – kreditēšanas attīstības rādītājs pieauga par 32.9% salīdzinot ar 2004. gadu.

Pašlaik kreditēšana ir iesaistīti 54% no banku sektora aktīviem. 2005. gada decembra beigās banku sistēmas aktīvi sastādīja 32 581 miljardus BGN. Bilances rādītāja pieaugums gada laikā pieauga par 31.8%. Aktīvu palielināšana tiek finansēta uz finansu un nefinansu iestāžu depozītu rēķina. Depozīti sedz 77.4% no banku pasīviem. Banku akciju kapitāls gada beigās sastādīja 3 446 miljardus BGN. 2005. gadā īstermiņa aizdevumu un depozītu vidējā procentu likme samazinājusies par 8 punktiem salīdzinot ar 2004. gadu, sasniedzot 5%, taču tas joprojām ir ļoti augsts līmenis salīdzinot ar Centrālo un Rietumu Eiropu.

Investīciju kreditēšanas sekmīga attīstība ir galvenais faktors, kas nodrošina IKP pieauguma augstu rādītāju. Ņemot vērā tālāko konkurences saasināšanos un kredīta procentu likmju samazināšanos var droši paļauties uz IKP pieaugumu tuvākajos gados.

 


Tiešās ārzemju investīcijas (TĀI) (FDI)

 

Pēdējo 4 gadu laikā tiešo ārzemju investīciju apjoms izauga vairāk nekā par 220%. Šādu rezultātu stimulēja biznesa vides pilnveidošana un ražošanas resursu efektivitātes celšana, kā optimistiskās Bulgārijas kā Eiropas valsts attīstības prognozes.

TĀI līmeņa samazināšanos 2005. gadā salīdzinot ar 2004. gadu (17.7%) noteica pārsvarā nepietiekoši privatizācijas darījumu apjomi 2005. gadā. Papildus privatizācijas procesam valstī tika piesaistīts ārzemju kapitāls par 39.8% vairāk nekā 2004. gadā. Galvenie investēšanas avoti bija Austrija (36.6%), Apvienotā Karaliste (10.6%) un Šveice (10.0%), kas izvietoja savu kapitālu sekojošos sektoros: transports, finansu sektors, nekustamie īpašumi, biznesa pakalpojumi un komunikācijas.


Bulgārijas fondu birža

 

No 2004. gada līdz šai dienai Bulgārijas fondu biržā vērojams zīmīgs pieaugums un attīstība. Oficiālais indekss BSE SOFIX tika fiksēts 2000. gada 20. oktobrī 100 pamatvienību līmenī. Tas tiek aprēķināts kā kompāniju tirgus kapitalizācijas summas tekošās dienas indeksa portfeļa robežās attiecība pret kompāniju tirgus kapitalizācijas summu iepriekšējās dienas indeksa portfeļa robežās. Tirgus kapitalizāciju nosaka izlaisto akciju skaits un vienas akcijas vidējā svērtā cena tirdzniecības sezonas beigās.

 

 

Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgus

 

Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgus kopumā un tā atsevišķo segmentu stāvoklis un tendences ir vieni no galvenajiem parametriem, kas nosaka „Nekustamo īpašumu fonda Xxx” finansu rezultātus. Šajā sadaļā ir parādīti faktori, kas veicina tirgus attīstību, tālākās izaugsmes prognozes, kā arī salīdzinājums ar citu Centrālās un Austrumu Eiropas valstu nekustamo īpašumu tirgiem, lai sniegtu investoriem izsmeļošu informāciju par nekustamo īpašumu tirgu, kas ļaus viņiem pieņemt saprātīgus lēmumus sakarā ar investīcijām. Neskatoties uz kompānijas vēlēšanos attēlot visus investēšanas nekustamajos īpašumos sfēras aspektus, investoriem ir jābūt gataviem tam, ka tālāk aprakstītie apsvērumi var atšķirties no reālās situācijas nākotnes tirgū.

Neskatoties uz lieliskajiem tirgus attīstības rādītājiem pēdējas dekādes laikā, Bulgārijā joprojām saglabājas zemas nekustamo īpašumu cenas. Citas Austrumeiropas valstis, kas uzskatāmas kā konkurentes, pastāvīgi palielina cenas, nodrošinot Bulgārijas visizdevīgākās pozīcijas augstās konkurētspējas saglabāšanai pastāvot vērtīgajiem nekustamo īpašumu objektiem. Pievēršam Jūsu uzmanību tam faktam, ka pēc pievienošanās Eiropas Savienībai tādas pilsētas kā Varšava (Polija), Prāga (Čehija) un Bratislava (Slovākija) pacēlušās vairāk nekā par 10 pozīcijām „Labklājības līmeņa” sarakstā. Pēc 2006. gada datiem nekustamā īpašuma cenas Bulgārijā joprojām paliek par 40% zemākas, nekā iepriekšminētajās valstīs.

Nekustamā īpašuma cenas Bulgārijā nepārtraukti aug. Īpaši tas attiecas uz reģioniem, kas ir visvairāk pievilcīgi tūristiem. Investīciju nekustamajos īpašumos tirgus pieaugums Bulgārijā ir nesaraujami saistīts ar tūrisma attīstību, kas nodrošina stabilu kapitāla pieaugumu un efektīvos ienākumus no darbības, kas saistīta ar nekustamo īpašumu izīrēšanu slēpošanas un piekrastes kūrvietās.


Vispārējā informācija par tirgu


Pēdējo 16 gadu laikā (no 1990. līdz 2006. gadam) bija vērojama Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgus strauja attīstība un dzīvokļu, biroju, ražošanas telpu, kā arī mazumtirdzniecības sektora telpu kvalitātes nepārtraukta celšanās. Taču eksperti vērtē tirgu kā jaunattīstības tirgu.

Kas attiecas uz cenu līmeni, tas 2002. gada septembrī Bulgārijas Nacionālā nekustamo īpašumu asociācija ir ieviesusi Nekustamo īpašumu tirgus indeksu (NĪTI) ar sākotnējo atzīmi 100 vienības vai tirgus efektivitātes rādītāju telpu cenu aprēķināšanai. Līdz šai dienai NĪTI norādīja uz nepārtraukto pieaugumu, sasniedzot visaugstāko atzīmi 200.70 vienības 2006. gada aprīlī, kā norādīts zemāk.

 


Nekustamo īpašumu tirgus indekss (NĪTI)

 

 

Attēlotā perioda laikā NĪTI rāda cikliskās svārstības ar augšanas tendenci nekustamo īpašumu tirgū. Prognozējama analoģisko svārstību saglabāšanās tuvāko gadu laikā. Raksturīgais vasaras cenu bums izskaidrojams ar pieprasījuma celšanos pēc dzīvojamām telpām, īpaši dzīvokļiem Sofijā, kā arī pēc nekustamajiem īpašumiem Melnās jūras rajonā.

Pieprasījuma pēc nekustamajiem īpašumiem dzīvošanai un atpūtai celšanās galvenie iemesli ir ārvalstnieku pieplūdums un salīdzinoši zems cenu līmenis salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Vidējais cenu kāpums Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgū sasniedza 21% 2005. gadā un 18.5% 2006. gadā. Kas attiecas uz speciālajiem sektoriem, pie kuriem var arī pieskaitīt augstas kvalitātes dzīvojamos nekustamos īpašumus, tad cenu kāpums 2006. gadā sasniedza 60%.

Galvenie faktori, kas nosaka paredzamo stabilo pieaugumu, ir sekojoši: 

• 2007. gadā ir fiksēts visstraujākais hipotekārās kreditēšanas ikgadējs pieaugums - 75%, kas nodrošināja ienākumus banku portfeļos 1.5 miljardu levu apmērā. Hipotekārās kreditēšanas palielināšanās potenciāls no vietējā banku sektora puses ir augsts. Hipotekārā kreditēšana sastāda vairāk nekā 8% no kopējā kredītu apjoma Bulgārijā, kamēr attīstītajos kreditēšanas tirgos šis rādītājs pārsniedz 15% (2006. gada dati).
• Tiešo un netiešo ārzemju investīciju pieplūdums nekustamo īpašumu sektorā sakarā ar gaidāmo iestāšanos ES, NATO dalībvalsts statusa esamību, attīstošos tūrisma industriju un stabilo ekonomisko attīstību.

• Stabili makroekonomikas rādītāji – ikgadējs IKP pieaugums vairāk nekā 5% apmērā pēdējo gadu laikā; bezdarba līmeņa samazināšanās zem 10% 2006. gadā, no vairāk nekā 16% 2002. gadā; inflācijas līmeņa uzturēšana 2-5% līmenī; kreditēšanas politikas attīstība valstī līdz investīciju kreditēšanas līmenim (Moody’s currently at Baa3).
• Alternatīvās finansēšanas esamība nekustamo īpašumu iegādei – REIT likumdošana un iespējas investēt nekustamajos īpašumos, kā arī īpašuma tiesības uz zemi ES valstu pārstāvjiem.
• Pievilcīgie ienākumi no investīcijām nekustamo īpašumu sektorā – vidēji no 15 līdz 35% gadā.

Dzīvojamās telpas



Tirgus apskats


Dzīvokļu tirgus ir visstraujāk attīstošais nekustamo īpašumu tirgus segments 2003. un 2004. gadā. Dzīvokļu pārdošana sastāda aptuveni 40% no kopējā nekustamo īpašumu pārdošanas apjoma. 2005. gadā dzīvojamo telpu cenas izauga apmēram par 32%, un 2006. gadā – par 19%. Tomēr cenu līmenis Bulgārijā joprojām ir zems salīdzinot ar Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm. Tā, 2007. gadā cenas Sofijas centrā sastāda no 950 līdz 1200 EUR par kv.m.

Intereses palielināšanās un cenu kāpuma galvenie iemesli nekustamo īpašumu tirgū 2003.-2006. gadā bija sekojoši:

• Bulgārijas banku izsniedzamo hipotekāro kredītu apjoma palielināšanās sakarā ar zemajām procentu likmēm un augstu iedzīvotāju ienākumu līmeni.
• Dolāra devalvācija salīdzinot ar eiro 2003. un 2004. gadā, kā rezultātā tirgus cenas tika noteiktas eiro tradicionālo dolāru vietā. Kopumā, līdz valūtas maiņai jaunās cenas eiro bija augstākas salīdzinot ar dolāru cenām.
• Ievērojams naudas līdzekļu pieplūdums valstī no daudziem bulgāriem, kas strādā ārzemēs.
• Ievērojams naudas līdzekļu pieplūdums no ārvalstniekiem (AK, Austrija, Skandināvija), kas pērk otro māju vai iegulda līdzekļus nekustamajos īpašumos.


Piedāvājums


Neskatoties uz to, ka tirgū parādījušās daudzas dzīvojamās jaunbūves 2004. gadā, dzīvojamo telpu piedāvājums neatbilst pieprasījumam. 1996. gadā Bulgārijas augstas kvalitātes telpu tirgū parādījās jaunā tendence – kompleksu būvēšana, kur paredzēta nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Pašlaik Sofijā ir desmit šādi kompleksi, lielākā daļa no kuriem atrodas piepilsētā. Lielāko daļu kompleksu iz izstrādājuši vietēji investori, kas vēlāk pārdeva savus projektus privātpersonām. Līdzīgi kompleksi tiek izstrādāti arī Melnās jūras piekrastes reģioniem, kur investori piedāvā vasaras mājas vai dzīvokļus Rietumeiropas izcelsmes ārzemniekiem, kas vēlas atpūsties..

Nepietiekoša dzīvojamo telpu piedāvājuma dēļ šajā sektorā ir novērojams celtniecības bums. 2006. gada laikā tika izsniegts par 30 procentiem vairāk būvatļauju dzīvokļu celtniecībai salīdzinot ar analoģisko 2005. gada rādītāju.

Dzīvojamo ēku, kuru celtniecība pabeigta 2006. gadā, kopskaits sastāda 2072, un kopējā platība - 1,087,112 m2.



Pieprasījums


Īres tirgus


Pēdējos gados ir pieaudzis pieprasījums pēc augstas kvalitātes dzīvokļiem, ko galvenokārt diktē bijušie emigranti un lielo daudznacionālo korporāciju, starptautisko NGO, diplomātisko misiju un citu ārvalstu kompāniju vai ārvalstnieku vadīto kompāniju darbinieki. Ārvalstu investoru interesi Bulgārija rada lielāka skaita starptautisko kompāniju piesaistīšana tirgū, tādējādi paceļot pieprasījumu pēc prestižajiem dzīvokļiem.

 

Tirdzniecības tirgus


Pieaugošas hipotekārās finansēšanas iespējas un atvieglota pieeja dažādām banku iestādēm kļuva par galveno iemeslu pastiprinātajai dzīvokļu celtniecības attīstībai. Neskatoties uz lielo iegādāto dzīvokļu skaitu, pieprasījums pēc augstas kvalitātes dzīvojamām telpām paliek augsts. Telpu iegādes galvenais mērķis ir to tālākā izīrēšana, kā arī izdevīgs vidējā termiņa vai ilgtermiņa kapitālieguldījums. Prognozējams, ka investori gūs stabilus ienākumus, jo Bulgārijas ekonomika turpina aktīvi attīstīties.



Īre


2004. gada pirmā ceturkšņa beigās Bulgārijas Nacionālā nekustamo īpašumu asociācija (NRPA) ir noteikusi nekustamo īpašumu tirgus indeksu /REMI/ ĪREI. 2006. gada 1. ceturksnī īres REMI sastādīja 124,80, pēc tam 2 gadu laikā sekoja pieaugums 24% apmērā.

Īres maksa par augstas kvalitātes dzīvokļiem variē no EUR 4 līdz EUR 10 par m2 mēnesī par nemēbelētajiem un no EUR 8 līdz EUR 15 par m2 mēnesī par mēbelētajiem dzīvokļiem, atkarībā no atrašanās vietas, pieejamības, drošības un renovācijas un labierīcības līmeņa

Augstas kvalitātes individuālās mājas, kas tiek izīrētās Sofijā, atrodas galvenokārt piepilsētā, pie apvedceļa, Vitošas kalna piekājē. Ārzemju uzņēmējsabiedrības, diplomātisko misiju darbinieki un bijušie emigranti aktīvi meklē nemēbelētās vai mēbelētās mājas ar efektīgu dārzu un profesionāli labiekārtotu teritoriju šajā rajonā. Īres maksa par šāda veida nekustamajiem īpašumiem variē no EUR 1,500 līdz EUR 5,500 mēnesī, atkarībā no nekustamā īpašuma objekta atrašanās vietas, lieluma, apdares kvalitātes, labierīcības u.t.t. Ārzemnieki, kas vēlas atpūsties, izrāda analoģisku interesi par nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas gar Melnās jūras piekrasti. Cenas variē no 80-100 EUR diennaktī.

 


Pārdošanas cenas


Pēdējo septiņu gadu laikā dzīvokļu vidējās cenas ir ievērojami palielinājušās. Minētā perioda laikā cenas ir augušās vairāk nekā par 300%. Visstraujākais cenu kāpums bija vērojams 2005. gadā, kad vidējā cena palielinājās par 32.1%.

Sofijā, kur vidējais cenu līmenis ir visaugstākais, pārdošanas cenas sastāda no EUR 600 par м2 līdz EUR 1200 par m2, atkarībā no atrašanās vietas un ēkas tipa. Sofijas tiešā tuvumā, Varnā, dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas. Sākot no 2006. gada beigām vidējais cenu līmenis augstas kvalitātes dzīvokļiem Varnā kļuva vienlīdzīgs ar galvaspilsētas cenām.

 


Zemesgabali


2003. gadā investoru iestāžu uzmanību piesaistīja ieguldījumi zemesgabalos dzīvojamo ēku būvniecībai lielpilsētu tuvumā. Šī tendence turpinājās arī 2004. – 2006. gadā. Sakarā ar tūrisma industrijas attīstību parādījusies arī nopietna interese par zemesgabaliem, kas piemēroti ģimenes viesnīcu vai atpūtas kempingu būvniecībai Melnās jūras piekrastē. Sofijā atkarībā no atrašanās vietas un infrastruktūras zemesgabalu cenas variē no EUR 40 līdz EUR 300 par м2. Jūras un kalnu kūrvietās zemesgabalu cenas pēdējo trīs gadu laikā sasniegušas līmeni no EUR 22 līdz EUR 350 par m2.

Zemesgabali, kas atrodas piekrastes zonā tālu no pilsētām un kūrvietām, parasti ir lauksaimniecības vai mežu teritorijas. Sākot no 2004. gada šāda veida zemesgabalu piedāvājumu bija pietiekoši daudz. Cenas variē robežās EUR 5-55 par m2, atkarībā no atrašanās vietas un infrastruktūras.

Cenu palielināšanās tendence visdrīzāk saglabāsies neatlaidīgas intereses dēļ no vietējo un ārvalstu investoru puses. Prognozējams, ka zemesgabala ar tiešu pieeju pludmalei cena sasniegs 2007. gadā EUR 400 par m2.  



Dzīvokļu tirgus tendences Centrālajā un Austrumu Eiropā


Neskatoties uz to, ka pēdējo 2-3 gadu laikā Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo strauju izaugumu, vidējais dzīvokļu cenu līmenis Sofijā un Bulgārijas lielpilsētās ir ievērojami zemāks, nekā citās Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs, kā izriet no zemāk sniegtās tabulas. Tālāk norādīta vidējā īres maksa.



Dzīvokļu cenu kāpums pa valstīm gada laikā

 

 


Prognoze


Investīcijas dzīvokļu sektorā ir aktuālas, jo projektu attīstītāji un investori saskatā potenciāli augstus ieņēmumus no šī sektora. Gaidāms mērens cenu pieaugums 5-10% diapazonā, prognozējamās valūtas stabilitātes dēļ (jo BGN ir piesaistīts eiro), kā arī hipotekārās finansēšanas pieaugums. Papildus pozitīvs faktors, kas ietekmēs cenu kāpumu – ilggaidīta Bulgārijas iestāšanās ES un prognozējamā cenu pielīdzināšana Centrālās un Austrumu Eiropas cenām. 

 




Vispārējā informācija


Par mums
Sabiedrība „TJ.Realty” specializējas nekustamo īpašumu pārdošanā valstīs ar augstu izaugsmes potenciālu. Šobrīd mēs piedāvājam nekustamos īpašumus šādās straujas izaugsmes valstīs: Bulgārija, Horvātija, Gruzija, Turcija, Kipra un Latvija.

Bulgārija
No austrumiem Bulgāriju apskalo Melnās jūras ūdeņi, dienvidos valsts robežo ar Grieķiju un Turciju, Serbija un Maķedonijas Republika ir rietumu kaimiņi, un gar valsts ziemeļu robežu atrodas Rumānija, kas izplēšas gar Donavu. Melnās jūras piekraste spēlē savdabīga saistposma lomu starp Bulgāriju, Turciju, Rumāniju, Ukrainu, Krieviju un Gruziju. Bulgārijas galvaspilsēta ir Sofija.

Turcija
Turcija ir valsts, kas atrodas daļēji Āzijas dienvidrietumu daļā, daļēji dienvidu Eiropā. Pirms 1922. gada pazīstama kā Osmāņu impērija. Valsts teritorijas lielākā daļa atrodas Anatolijas pussalā (Mazāzijas pussalā) starp Melno jūru un Vidusjūru.

Kipra
Kipra (grieķ. Κύπρος; tur. Kıbrıs) — trešā lielākā sala Vidusjūrā, ar platību 9 251 kv.km. Tās garums ir 240 km no austrumiem uz rietumiem, un platumā sasniedz 100 km no ziemeļiem uz rietumiem. Kipra atrodas Vidusjūras ziemeļaustrumu daļā 380 km attālumā no Ēģiptes, 105 km no Sīrijas un 75 km no Turcijas.

Horvātija
Pateicoties izplatītajam vispārnacionālajam mārketingam un piekrastes dabiskajam skaistumam, Horvātija ir iekarojusi īpašu tūristu uzmanību un skaitās viens no populārākajiem Eiropas kūrortiem. Ieprasījums pēc ārpilsētas mājām nekustamā īpašuma tirgū pārsniedz piedāvājumu.




Jaunumi

TJ.Realty izpētīja situāciju Latvijas nekustamo īpašumu tirgū
Jūlijā vidū kompānija TJ.Realty sadarbībā ar kompāniju OMD Snapshots norīkoja Latvijas nekustamo īpašumu tirgus izpēti, kas balstījās uz Latvijas iedzīvotāju viedokļiem.
11/09/08


Kompānijas TJ.Realty jaunie partneri Ēģiptē un Turcijā
Nesen kompānija TJ.Realty parakstīja sadarbības līgumus ar diviem jauniem partneriem – kompāniju Property Hotspots Worldwide un Cebeci Construction.
24/04/08


Mūsu jaunais partneris – Turcijas būvdarbu kompānija Kotan Construction.
2008.gada janvārī kompānija TJ.Realty ar vienu no vadošajām Turcijas būvdarbu kompānija Kotan Construction parakstīja sadarbības līgumu.
19/02/08


Nekustamais īpašums Latvijā
2008 gada sākumā kompānija TJ.Realty parakstīja līgumu par sadarbību ar Latvijas celtniecības kompānijām, kas piedāvā nekustamo īpašumu prestižos Rīgas rajonos un Jūrmalā.
06/02/08


Kompānija TJ.Realty piedalijās Bulgārijas tirgus pētijumā, ko rīkoja portāls delfi.
Kompanija TJ.Realty piedalijās kā eksperts Bulgārijas nekustamā īpašuma tirgus pētīšanā, ko rīkoja portāls Delfi.
06/02/08


Starptautiskā nekustamo īpašumu izstāde no 22 līdz 25 novembrim 2007.
Kompānija TJ.Realty kopā ar jauno partneri, Fort Noks SIA, piedalīsies starptautisko nekustamo īpašumu izstādē – „Nekustamais īpašums,rudens 2007”.(5. Starptautiskā izstāde "NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS Rudenī"). Šajā izstādē tiks piedāvāti paši aktuālākie piedāvājumi Bulgārijas kūrortā Saulainais krasts no kompānijas Fort Noks SIA.
14/11/07


Jaunumu arhīvs


Savienoties ar mums

Tālruņi: +371 67 852 999,
29 644 999
Fakss: +371 67 852 997

Kontakti Krievijā: +7 499 940 4201

Skype: TJRealty

Adrese: Brīvības iela, 151, Rīga, LV-1012
E-pasts: sales@tjrealty.eu