Latviešu valodain EnglishНа русском
 

Kipra

Nekustamais īpašums Kiprā

Ar visiem mūsu objektiem Kiprā Jūs varat iepazīties šeit.

  

Informācija par valsti

Kipra (grieķ. Κύπρος; tur. Kıbrıs) — trešā lielākā sala Vidusjūrā, ar platību 9 251 kv.km. Tās garums ir 240 km no austrumiem uz rietumiem, un platumā sasniedz 100 km no ziemeļiem uz rietumiem. Kipra atrodas Vidusjūras ziemeļaustrumu daļā 380 km attālumā no Ēģiptes, 105 km no Sīrijas un 75 km no Turcijas.

 

No politiskā viedokļa Kipra ir neatkarīga valsts, Kipras Republika, no 1960. g., izņemot divus teritorijas gabalus zem kara bāzēm, ko paturēja savā valdījumā Lielbritānijā (Akrotiri un Dhekelia).
Kipra ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts no 2004. gada 01. maija, ar augstā līmenī attīstīto infrastruktūru, ar lieliskiem komunālajiem, medicīniskajiem, transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem. 


Iedzīvotāju skaits: 788,457 cilvēki (2007. gadā)
Kipras valūta: No 2008. gada 01. janvāra veikta pāreja uz eiro pēc fiksētā kursa 0.585274 CYP (Kipras mārciņa) par 1 eiro. Šo lēmumu pieņēmusi Eiropas komisija 2007. gada 16. maijā (kopā ar Maltu), apstiprinājis Eiropas parlaments 2007. gada 20. jūnijā un Eiropas Savienības līderi 2007. gada 21. jūnijā. Maiņas kurss noteikts Eiropas Savienības finanšu ministru apspriedē 2007. gada 10. jūlijā.
Mārciņas paliek likumīgajā apgrozībā (maksājot skaidrā naudā) līdz 2008. gada 31. janvārim 2008. Banknotes pieņem bankas iestādes līdz 2008. gada 30. jūnijam.
Pilna valūtas apmaiņa tiks pabeigta – monētām līdz 2009. gada 31. decembrim, un banknotēm līdz 2017. gada 31. decembrim.

 

Lielpilsētu iedzīvotāji

 

Pilsēta Iedzīvotāju skaits (2006) 
Nikosija 307,100
Limasola 223,600
Larnaka 130,100
Patosa  74,900

 

Attālums starp galvenajām pilsētām un tūrisma zonām

 

 Rajons   Nikosija   Limasola   Larnaka   Patosa  Polise  Larnakas lidosta  Patosa lidosta
 Nikosija  -  82   148  45  176  50  14
 Limasola  83   -  68  66  98  70  63
 Larnaka  146  68  -  135  35  140  15
 Patosa  45  66  135  -  165  5  130
 Polise  176  98  35  165  -  175  45
 Larnakas lidosta  50  70  140  5  175  -  125
 Patosa lidosta  142  83  15  130  45  125  -

 

Tūrisma industrija

Tūrisma industrija ir viens no galvenajiem nacionālo ienākumu posteņiem. Par to atbild Kipras Tūrisma organizācija (Cyprus Tourist Organization, CTO). Šajā sektorā strādā ievērojama iedzīvotāju daļa. Pēdējo 4 gadu laikā Kipru apmeklējušo tūristu skaits palielinājies par 29%.
Lielākās kūrvietas:
Dienvidu Kipra — Larnaka, Patosa, Limasola, Aija-Napa, Protarasa.
Ziemeļu Kipra — Famagusta, Kirenija.


Daudzas Dienvidu Kipras pludmales ir apbalvotas ar Eiropas Savienības Zilo karogu par ekoloģisko tīrību un infrastruktūru. Šīs ir lielākoties pašvaldības pludmales, tajās ir guļamkrēslu un saulessargu maksas noma.


Nikosijas (Leikosijas) pilsēta ir Kipras galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas salas centra un ir sadalīta ar „zaļo līniju”. Pilsētas kvartalus ziemeļos no tās kontrolē Ziemeļu Kipras Turku Republika.


Kipras otrā lielākā pilsēta ir jūras osta Limasola, kas dibināta Bizantijas laikā. Rietumos no tās atrodas Lielbritānijas suverēnā bāze Akrotiri.

No Dienvidu Kipras kūrvietām Aija-Napa ir klubu dzīves centrs, tāpat kā Ibica, un orientēta galvenokārt uz jaunatni. Ģimenes atpūtai kalpo galvenokārt Patosa un Protarasa.
Patosas pilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kā arī ir pazīstama ar to, ka tās tuvumā atrodas Afrodītes līcis. Saskaņā ar leģendu šeit skaistuma un mīlas dieviete ir piedzimusi no jūras putām.


Daudzi salas veikali un bankas nestrādā trešdienās un sestdienās, un darbdienās – tikai no 8-00 līdz 13-00 un no 15-00 līdz 17-30 ziemas laikā, no 16-00 līdz 19-00 vasaras laikā.

 

Ekonomiskie rādītāji

IKP – faktiskā pieauguma rādītājs: teritorija valsts kontrolē – 3,8%,
teritorija turku kipriešu pārvaldīšanā – 10,6% (2007. gadā);


IKP – uz vienu iedzīvotāju: teritorija valsts kontrolē – 18,386 €,
teritorija turku kipriešu pārvaldīšanā – 4,841 € (2007. gadā);


Inflācijas līmenis: teritorija valsts kontrolē – 2,3%,
teritorijā turku kipriešu pārvaldīšanā – 9,1% (2007. gadā);


Bezdarba līmenis: teritorija valsts kontrolē – 3,85%,
teritorija turku kipriešu pārvaldīšanā – 5,6% (2007. gadā).

 

Politika un ekonomika

Kipras salas atrašanās vieta daudzu lielvalstu ietekmes sfēru robežā noteica to, ka savā vēsturē tā daudzas reizes pārgāja no vienām rokām citās. Kipra ir bijusi Bizantijas impērijas, krustnešu, Venēcijas impērijas varā, un 1571. gadā salu sagrāba Osmāņu impērija. Iedzīvotāju vidū parādījās jaunā kopiena, turki. Daudzi no tiem palika arī pēc varas pāriešanas Lielbritānijas rokās 1878. gadā apmaiņa pret atbalstu, kas tika sniegta Turcijai Krievijas un Turcijas karā. Formāli sala tika aneksēta 1913. gadā Pirmā pasaules kara gaitā.
1960. gadā Kipra ieguvusi neatkarību, un saskaņā ar 1960. gada konstitūciju tika atzīta divu pašvaldības kopienu, grieķu (aptuveni 80%) un turku (aptuveni 18%) pastāvēšana. Spēku līdzsvaru, kas izveidots pēc Libānas modeļa, uzturēja lielvalstis – garantes, Lielbritānija, Grieķija un Turcija. Pēc sadales grieķu kipriešu lielākā daļa dzīvo dienvidos, bet turki - ziemeļos.


Kipra ir prezidenta republika ar varas sadali izpildu varā, likumdevējā varā un tiesu varā, un ar kvotām etnisko turku interešu aizsardzībai. Prezidentu un viceprezidentu ievēlē attiecīgi grieķu un turku kopiena uz piecu gadu laikā, un tiem ir veto tiesības attiecībā uz noteiktajām izpildu un likumdevējas varas iniciatīvām.
Pārstāvju palātu ievēlē pamatojoties uz atsevišķu balsu uzskaiti abās kopienās. No 1964. gada turku kopienas vietas palika neaizņemtas.

Pēc salas sašķelšanās tā saucamās Ziemeļu Kipras Turku Republikas priekšgalā ir Prezidents un premjerministrs, kas atbildīgi Nacionālās Asamblejas priekšā.
Pašpasludinātās ZKTR administrācija noliedz Kipras Republikas suverenitāti visā salas teritorijā un sauc to par "Dienvidu Kipras grieķu administrāciju". Attiecīgi, Kipras Republika un starptautiskā sabiedrība neatzīst ZKTR un apzīmē to kā „turku karaspēkā okupētās teritorijas”.
Formāli Kipras Republikas suverenajā varā atrodas 98% salas teritorijas, izņemot angļu kara bāzes. Faktiski 38% teritorijas aizņem neatzītā Ziemeļu Kipras Turku Republika.
Kustība starp divām salas daļām ir brīva, ja ir legāla Kipras Republikas vīza. Neatzītās Ziemeļu Kipras Turku Republikas vīza tiek izsniegta ieceļošanas brīdī. Apdrošināšanas darbības var neietvert turku teritoriju.


Ekonomika


Kipras ekonomiku stipri ietekmē salas sadale grieķu (Kipras Republika) un turku sektorā (pašpasludinātā Ziemeļu Kipras Turku Republika).
Grieķu sektora ekonomika plaukst, taču ir stipri atkarīga no ārējiem riskiem. Pieauguma koeficienti atspoguļo salas atkarību un tūristu skaita svārstībām un Rietumeiropas ekonomisko apstākļu izmaiņām.
Turku sektors pārstāv vienu piektdaļu iedzīvotāju un vienu trešdaļu NKP salīdzinot ar salas grieķu daļu. Sakarā ar to, ka to ir atzinusi tikai Turcija< Ziemeļu Kiprai ir grūtības ar starptautisko finansēšanu un ārvalstu firmas parasti izvairās investēt tajā. Puse darbaspēka ir nodarbināta lauksaimniecībā, valsts un militārajā dienestā. Salas ziemeļu daļā apgrozībā ir Turcijas liras. Turcija sniedz arī tiešo un netiešo palīdzību tūrismam, izglītībai, rūpniecībai u.c.. Pirmais nozīmīgākais ārējās tirdzniecības partneris tā saucamajai ZKTR ir Turcija, kas sniedz ievērojamo ekonomisko palīdzību.
Kipra ir arī Apvienoto Nāciju, Eiropas Savienības, Lielbritānijas Nāciju Sadraudzības un Nepievienošanās kustības dalībvalsts.
Vidējais ikmēneša ienākums uz vienu cilvēku Kiprā sastāda 11,535 €. Un izdevumi dzīvei uz salas sastāda vidēji ap 1/3 līdz 2/3 izmaksu lielākajā daļā Eiropas valstu, Japānā, ASV. 
 
Nesenā starptautiskā analīze parādījusi, ka Kipras pilsētās ir viens no viszemākajiem dzīves izdevumu līmeņiem starp mūsdienu attīstītajām valstīm un pilsētām.
Lieliska komunikāciju sistēma ir veicinājusi salas strauju attīstību.

Transports


Kipras autoceļi ir vieni no labākajiem Eiropas Savienībā un dalās galvenajos, palīgceļos, asfaltētajos, lauku ceļos un automaģistrālēs.

Kreisās puses kustība. 4 galvenie ceļi iet gar dienvidu piekrasti no Larnakas līdz Limasolai un ved uz Nikosiju.
Pastāv sabiedriskais transports, kas savieno pilsētas, komfortabli autobusi un taksometri ar regulāro sarakstu. Ir iespēja arī izmantot privātā taksi pakalpojumus vai nomāt automašīnu.
Larnakas un Limasolas jūras ostas ir salas galvenie jūras vārti, kas uztur 2/3 visa jūras apgrozījuma, ieskaitot visus tranzīta pārvadājumus.
Salas sakari ar pārējo pasauli tiek uzturēti ļoti viegli ar divu starptautisko lidostu palīdzību: Larnakā (50 km no Nikosijas) un Patosā (150 km attiecīgi). Tās apkalpo vairāk nekā 400 plānotos reisus nedēļā, ko veic 39 aviokompānijas, kā arī 41 čartera aviokompānijas.

 

Kipras nekustamo īpašumu tirgus

Kipra ieņem līdera pozīciju Eiropā un visā pasaulē ieguldījumu nekustamajos īpašumos attīstības un kapitāla pieauguma jomā.
Kipra ir ieguvusi vislabākās vietas reitingu investēšanai nekustamajos īpašumos salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Šāds secinājums tika izdarīts nesenajos mārketinga pētījumos, kas atklāja arī, ka 9 no 10 vislabākajām investīciju valstīm attiecībā uz investīciju kapitāla nekustamajos īpašumos atmaksāšanos arī atrodas Eiropā.
Pēc Kipras, kas ieņem līdera pozīciju „karsto investīciju” valstu sarakstā seko Bulgārija, Francija un Turcija. Rumānija, kas iestājusies Eiropas Savienībā kopā ar Bulgāriju, ieņem sesto vietu. Zaļais Rags ieņem astoto vietu un ir vienīgā valsts ārpus Eiropas ģeogrāfiskās zonas, kas iekļuvusi labāko valstu desmitniekā saskaņā ar Indeksa „Kur pasaulē ir karstie nekustamie īpašumi” (vai saīsināti angliski WHOEPI) decembra izlaidumam. Starp 25 indeksa valstīm atrodas Dubaja (12. vieta), ASV (17.), Maroka (21.), Indija (23.) un Dienvidāfrika (24.).


Dzīvokļa iegāde Kiprā neapšaubāmi ir efektīvs un lietderīgs esošo līdzekļu ieguldījums. Dzīvokļu, māju, apartamentu iegāde Kiprā ne tikai nodrošina to īpašniekam neierobežoto uzturēšanos vienā no visprestīžākajām modes kūrvietām, bet arī spēj nest ievērojamus materiālos labumus nekustamā īpašuma iznomāšanas ienākumu veidā.

Nekustāmā īpašuma iegāde Kiprā ir izdevīga vairāku iemeslu dēļ:
1. salas ērta atrašanās vieta, pateicoties kam dzīvokļa īpašnieks var nokļūt tajā bez liekajiem kavējumiem un grūtībām pietiekoši īsā laikā un daudzām pasaules valstīm;
2. lieliski attīstīta pakalpojumu sfērā, pateicoties kurai tiek nodrošināta pastāvīga apsaimniekošana nekustamajam īpašumam, ko saimnieks atstāj pat uz ilgāku laiku;
3. valsts likumdošana arī dod lielas priekšrocības dzīvokļu īpašniekiem. Šajā sfērā ir sekojošas priekšrocības: zems nekustamā īpašuma nodoklis un vienlaikus šeit ir plaši izplatīta bankas kreditēšana nekustamā īpašuma iegādei uz visai izdevīgiem nosacījumiem, tai skaitā, ilgtermiņa kreditēšanu ārvalstu pilsoņiem.

Un, protams, milzīga priekšrocība ir pati sala ar tās lielisko klimatu, slavenajiem apskates objektiem, dabas skaistumu, draudzīgajiem vietējiem iedzīvotājiem, zemo noziedzības līmeni, pieņemamām cenām un citām priekšrocībām.

Turklāt nekustamā īpašuma apsaimniekošana Kiprā nerada lielas problēmas. Šo misiju labprāt uzņemsies profesionāļi. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana Kiprā ietver sevī veselu pakalpojumu kompleksu: nepieciešamā nekustamā īpašuma apsaimniekošana saimnieka prombūtnes laikā (tai skaitā apskates, komunālo pakalpojumu samaksa, remonta organizēšana, uzkopšana), nekustamā īpašuma izīrēšana un pat pārdošana nepieciešamības gadījumā. Uzticēt nekustamā īpašuma apsaimniekošanu Kiprā šīs sfēras profesionāļiem uz gudrs un ekonomiski attaisnots risinājums.

 




Vispārējā informācija


Par mums
Sabiedrība „TJ.Realty” specializējas nekustamo īpašumu pārdošanā valstīs ar augstu izaugsmes potenciālu. Šobrīd mēs piedāvājam nekustamos īpašumus šādās straujas izaugsmes valstīs: Bulgārija, Horvātija, Gruzija, Turcija, Kipra un Latvija.

Bulgārija
No austrumiem Bulgāriju apskalo Melnās jūras ūdeņi, dienvidos valsts robežo ar Grieķiju un Turciju, Serbija un Maķedonijas Republika ir rietumu kaimiņi, un gar valsts ziemeļu robežu atrodas Rumānija, kas izplēšas gar Donavu. Melnās jūras piekraste spēlē savdabīga saistposma lomu starp Bulgāriju, Turciju, Rumāniju, Ukrainu, Krieviju un Gruziju. Bulgārijas galvaspilsēta ir Sofija.

Turcija
Turcija ir valsts, kas atrodas daļēji Āzijas dienvidrietumu daļā, daļēji dienvidu Eiropā. Pirms 1922. gada pazīstama kā Osmāņu impērija. Valsts teritorijas lielākā daļa atrodas Anatolijas pussalā (Mazāzijas pussalā) starp Melno jūru un Vidusjūru.

Kipra
Kipra (grieķ. Κύπρος; tur. Kıbrıs) — trešā lielākā sala Vidusjūrā, ar platību 9 251 kv.km. Tās garums ir 240 km no austrumiem uz rietumiem, un platumā sasniedz 100 km no ziemeļiem uz rietumiem. Kipra atrodas Vidusjūras ziemeļaustrumu daļā 380 km attālumā no Ēģiptes, 105 km no Sīrijas un 75 km no Turcijas.

Horvātija
Pateicoties izplatītajam vispārnacionālajam mārketingam un piekrastes dabiskajam skaistumam, Horvātija ir iekarojusi īpašu tūristu uzmanību un skaitās viens no populārākajiem Eiropas kūrortiem. Ieprasījums pēc ārpilsētas mājām nekustamā īpašuma tirgū pārsniedz piedāvājumu.




Jaunumi

TJ.Realty izpētīja situāciju Latvijas nekustamo īpašumu tirgū
Jūlijā vidū kompānija TJ.Realty sadarbībā ar kompāniju OMD Snapshots norīkoja Latvijas nekustamo īpašumu tirgus izpēti, kas balstījās uz Latvijas iedzīvotāju viedokļiem.
11/09/08


Kompānijas TJ.Realty jaunie partneri Ēģiptē un Turcijā
Nesen kompānija TJ.Realty parakstīja sadarbības līgumus ar diviem jauniem partneriem – kompāniju Property Hotspots Worldwide un Cebeci Construction.
24/04/08


Mūsu jaunais partneris – Turcijas būvdarbu kompānija Kotan Construction.
2008.gada janvārī kompānija TJ.Realty ar vienu no vadošajām Turcijas būvdarbu kompānija Kotan Construction parakstīja sadarbības līgumu.
19/02/08


Nekustamais īpašums Latvijā
2008 gada sākumā kompānija TJ.Realty parakstīja līgumu par sadarbību ar Latvijas celtniecības kompānijām, kas piedāvā nekustamo īpašumu prestižos Rīgas rajonos un Jūrmalā.
06/02/08


Kompānija TJ.Realty piedalijās Bulgārijas tirgus pētijumā, ko rīkoja portāls delfi.
Kompanija TJ.Realty piedalijās kā eksperts Bulgārijas nekustamā īpašuma tirgus pētīšanā, ko rīkoja portāls Delfi.
06/02/08


Starptautiskā nekustamo īpašumu izstāde no 22 līdz 25 novembrim 2007.
Kompānija TJ.Realty kopā ar jauno partneri, Fort Noks SIA, piedalīsies starptautisko nekustamo īpašumu izstādē – „Nekustamais īpašums,rudens 2007”.(5. Starptautiskā izstāde "NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS Rudenī"). Šajā izstādē tiks piedāvāti paši aktuālākie piedāvājumi Bulgārijas kūrortā Saulainais krasts no kompānijas Fort Noks SIA.
14/11/07


Jaunumu arhīvs


Savienoties ar mums

Tālruņi: +371 67 852 999,
29 644 999
Fakss: +371 67 852 997

Kontakti Krievijā: +7 499 940 4201

Skype: TJRealty

Adrese: Brīvības iela, 151, Rīga, LV-1012
E-pasts: sales@tjrealty.eu